PROGRESĒJOŠA SABRUKUMA JĒDZIENS UN DEFINĪCIJAS

Pastāv dažādas progresējoša sabrukuma jēdziena definīcijas, kuras piedāvā dažādi avoti, bet kopumā tiem ir vienāda būtība. Ēkas vai būves sabrukumu sauc par progresējošu tad, kad viena konstruktīvā elementa sabrukums izraisa citu elementu sabrukumu, un tā rezultātā kopējais sabrukušais konstrukcijas apjoms vai laukums ir ievērojami lielāks par sākotnējās avārijas apjomu vai laukumu.

Šeit atrodama saite uz Jana Veļičko sagatavotajiem slaidiem 2014. gada 17. decembrī Ekonomikas ministrijas telpās notikušajā seminārā par projektēšanu atbilstoši Eirokodeksu prasībām.

Šeit atrodama saite uz Jana Veļičko, Normunda Tirāna un Gata Vilka sagatavotajiem slaidiem 2014. gada 17. decembrī Ekonomikas ministrijas telpās notikušajā seminārā par projektēšanu atbilstoši Eirokodeksu prasībām.

07.06.2013. LBPA diskusiju semināra “Dzelzsbetona projektēšana ar spiestu-stieptu elementu (strut and tie) modeļiem” 2. lekcijas materiāli - Maksimālā šķērsspēka aprēķins, Gatis Vilks

07.06.2013. LBPA diskusiju semināra “Dzelzsbetona projektēšana ar spiestu-stieptu elementu (strut and tie) modeļiem” 6. lekcijas materiāli - Pieļaujamie spriegumi stiegrojumā saskaņā ar EC2, Gatis Vilks

07.06.2013. LBPA diskusiju semināra “Dzelzsbetona projektēšana ar spiestu – stieptu elementu (strut and tie) modeļiem” 4. lekcijas materiāli - Režģoga aprēķins, Viesturs Aleksīns

07.06.2013. RTU telpās notika LBPA organizēts diskusiju seminārs par dzelzsbetona aprēķinu ar spiesti - stieptu elementu modeļiem. Šeit zemāk ievietoti 3. lekcijas materiāli - portālrāmja aprēķins. Vēlreiz atvainojamies par slikto attēla kvalitāti semināra laikā, šeit, zemāk doti visi attēli ar konspektīviem autora komentāriem.
Zem raksta komentāros iespējams atstāt savus jautājumus un komentārus, ātrāk vai vēlāk uz tiem visiem centīsimies atbildēt.

2012. gadā Ieva Radziņa izstrādāja pētījumu bakalaura darba ietvaros – „Dažādos būvnormatīvos doto dzelzsbetona caurspiešanas metodiku salīdzinājums” (darba vadītājs Normunds Tirāns).

Salīdzinātas tika EN 1992-1-1 un ACI 318M-08 (kā arī LBN 203-97, bet par to šajā ziņojumā neiedziļināsimies).

Vēlamies akcentēt galveno, kas varētu būt interesanti praktizējošiem būvkonstrukciju projektētājiem.

Šobrīd Latvijā tiek mainīta būvnormatīvu sistēma un būvkonstrukciju projektēšanu būs jāveic saskaņā ar EN 1990-1999 standartiem - eirokodeksiem. Ģeotehnisko projektēšanu aptver standarti EN 1997-1-1 un EN 1992 - ļoti vispārējie dokumenti, kas nenodefinē konkrētas aprēķina procedūras daudzos gadījumos. Šie standarti dod pāļa aprēķina metodikas tikai balstoties uz statiskās zondēšanas datiem vai slogošanas eksperimentiem. Citos gadījumos aprēķina procedūras izvēle ir atstāta inženiera ziņā. Arī mūsdienās daudzās Rietumeiropas valstīs normatīvi stingri nedefinē metodikas pāļu aprēķiniem, atstājot iespēju izmantot vienu vai citu pieeju.

Tā kā Latvijā inženieri lielākoties izmanto LBN 214-03/СНиП 2.02.03-85 metodikas pāļu aprēķiniem, esam veikuši to salīdzinājumu ar citām pieejamām metodikām. Uz to pamata ir iespējams izdarīt secinājumus par LBN 214-03/СНиП 2.02.03-85 drošuma līmeņu atbilstību citām izplatītām metodikām un optimālākās procedūras izvēli projektējot pēc eirokodeksiem.

Ar galīgo elementu metodi (GEM) veiktiem aprēķiniem parasti tiek veikta kontrole - t.s. rokas aprēķini, un bieži pēc tabulām. Dzelzsbetona pārseguma plātnēm, kas balstītas pa kontūru datoraprēķinus parasti - līdz šim - mēdz pārbaudīt pēc tabulām pa kontūru balstītu plātņu aprēķinam, ko ir sastādījis padomju būvinženieru vecmeistari Cajs un Mandrikovs. Pakāpeniski pārejot no snipu aprēķinu metodikas uz eirokodeksiem esam sākuši pēc esošā LBN 203-97 projektētas konstrukcijas paralēli pārbaudīt pēc EC-2. Un tad plātņu kontrolaprēķinam pirmajā tuvinājumā skatījāmies Bill Mosley grāmatā (un arī „how to design concrete structures using Eurocode -2") dotos lieces momentu koeficientus divos virzienos balstītām taisnstūrveida plātnēm. Atrodamas kardinālas atšķirības aprēķinu rezultātos.