Blogs

Ir izkristalizējusies 1. redakcija prasībām būvkonstrukciju aprēķinu atskaitei. (Jau no decembra atrodama LBPA mājaslapā, ar novēlošanos arī šeit.)

Būvkonstrukciju daļas risinājumiem ir jābūt pamatotiem ar aprēķiniem, kas sevī ietver visus izejas datus un pieņēmumus, pieņemto aprēķina shēmu un tās pamatojumu, statiskā un citu nepieciešamo aprēķinu rezultātus, un nepieciešamās šķērsgriezumu pārbaudes. Paralēli projektēšanai tiek veikti visi nepieciešamie aprēķini, kas projektēšanas laikā jeb pēc projekta pabeigšanas tiek noformēti kā aprēķinu atskaite.

Atceļot līdz šim Latvijā spēkā esošos būvnormatīvus, un nosakot eirokodeksus kā vienīgos Latvijā spēkā esošo būvkonstrukciju aprēķinu standartus, tiek atceltas arī līdz šim normētās konstrukciju izlieču robežvērtības. Nepieciešams EN 1990 nacionālajā pielikumā noteikt Latvijā lietojamus izlieču robežlielumus. Kāds ir Latvijas projektētāju viedoklis par rekomendējamām izlieču robežvērtībām?

Šobrīd Latvijā tiek mainīta būvnormatīvu sistēma un būvkonstrukciju projektēšanu būs jāveic saskaņā ar EN 1990-1999 standartiem - eirokodeksiem. Ģeotehnisko projektēšanu aptver standarti EN 1997-1-1 un EN 1992 - ļoti vispārējie dokumenti, kas nenodefinē konkrētas aprēķina procedūras daudzos gadījumos. Šie standarti dod pāļa aprēķina metodikas tikai balstoties uz statiskās zondēšanas datiem vai slogošanas eksperimentiem. Citos gadījumos aprēķina procedūras izvēle ir atstāta inženiera ziņā. Arī mūsdienās daudzās Rietumeiropas valstīs normatīvi stingri nedefinē metodikas pāļu aprēķiniem, atstājot iespēju izmantot vienu vai citu pieeju.

Tā kā Latvijā inženieri lielākoties izmanto LBN 214-03/СНиП 2.02.03-85 metodikas pāļu aprēķiniem, esam veikuši to salīdzinājumu ar citām pieejamām metodikām. Uz to pamata ir iespējams izdarīt secinājumus par LBN 214-03/СНиП 2.02.03-85 drošuma līmeņu atbilstību citām izplatītām metodikām un optimālākās procedūras izvēli projektējot pēc eirokodeksiem.

Forumā un arī tāpat tiekoties esam sprieduši, ka nepieciešams izstrādāt prasības būvprojekta būvkonstrukciju dažādām sadaļām, kas atbilstu mūsuprāt labai praksei. Šeit es mēģināju apkopot prasības aprēķinu sējumam. Lūdzu arī pārējos komentēt, lūdzu šo uzskatīt par pirmo uzmetumu tam, par ko mēs varētu vienoties kā par labu praksi būvprojektu aprēķinu noformēšanai.

Ar galīgo elementu metodi (GEM) veiktiem aprēķiniem parasti tiek veikta kontrole - t.s. rokas aprēķini, un bieži pēc tabulām. Dzelzsbetona pārseguma plātnēm, kas balstītas pa kontūru datoraprēķinus parasti - līdz šim - mēdz pārbaudīt pēc tabulām pa kontūru balstītu plātņu aprēķinam, ko ir sastādījis padomju būvinženieru vecmeistari Cajs un Mandrikovs. Pakāpeniski pārejot no snipu aprēķinu metodikas uz eirokodeksiem esam sākuši pēc esošā LBN 203-97 projektētas konstrukcijas paralēli pārbaudīt pēc EC-2. Un tad plātņu kontrolaprēķinam pirmajā tuvinājumā skatījāmies Bill Mosley grāmatā (un arī „how to design concrete structures using Eurocode -2") dotos lieces momentu koeficientus divos virzienos balstītām taisnstūrveida plātnēm. Atrodamas kardinālas atšķirības aprēķinu rezultātos.

Mums visiem gadu laikā izveidojušās Excelī taisītas aprēķina formas, ko izmantojām elementu dimensionēšani. Lielākoties tās katrs taisījis pats vai kāds kolēģis un katram ta sanākusi citadāka. Un tā tagad mums jāpāriet uz EC (daži jau gandrīz pārgājuši, daži pusceļā un daži tikai strādā), tad visas formas jāpārtaisa pa jaunu.

Dzelzsbetona konstrukciju izlieces esmu pieradis rēķināt saskaņā ar SNiP (t.s. LBN) doto metodiku. Jauns izaicinājums ir eirokodeksu prasības. Tomēr jāatzīmē, ka atšķirībā no gan SNiPos krievu valodā, gan arī LBN 203-97 latviski iztulkotās metodikas eirokodeksā ir dots tikai uzskaitījums vispārējām prasībām, kas jāņem vērā veicot dzelzsbetona izlieču aprēķinus.

Gribu apkopot galveno - kas pietrūkst. Pieņemu, ka nacionālie pielikumi tiks izstrādāti tādā apjomā, cik nu tas būs iespējams. Tiem eirokodeksiem, kuriem nacionālie pielikumi nebūs, nāksies izmantot rekomendētās vērtības. Par pietrūkstošu uzskatu to, kas ir nepieciešams lai projektētājs veiktajos aprēķinos varētu atsaukties uz noteiktu skaitlisku vērtību jeb metodiku, ko citiem speciālistiem nav pamats apšaubīt.